Plašas teritorijas

Rīgas pašvaldības apkopotie vēstures dati liecina, ka pirmskara laikā Rīgas osta aizņēma ievērojami garāku krasta līniju nekā šodien – tā sākās jau pie Doles salas, turpinājās Ķengaragā, ietvēra vecpilsētas krastu un stiepās līdz pat Daugavas grīvai. Posmā no tagadējā Ķengaraga līdz Dzelzceļa tiltam krasts lielākoties bija pieblīvēts ar plostiem, jo no Daugavas augšteces ik gadu pludināja ap 10−15 tūkstošiem plostu. Tie kalpoja baļķu pārvešanai, kas pēc tam bija jāsašķiro un jāpārstrādā gaterī, lai tos gatavus ar kuģiem sūtītu tālāk uz citām Eiropas ostām.

Daugavmalu no Spīķeru rajona līdz Dzelzceļa tiltam par piestātni izmantoja mazgabarīta flote – laivas un nelieli kuģīši. Tie galvenokārt pārvadāja malku, pārtiku un sienu iekšējā tirgus vajadzībām.

No Dzelzceļa tilta uz vecpilsētas pusi notauvojās izmērā lielākā flote – citu Eiropas valstu tirdzniecības kuģi, kā arī pasažieru pārvadāšanai un loču darbam izmantojamie velkoņi.

Savukārt muitas noliktavas bija izvietotas posmā no tagadējā Vanšu tilta līdz pasažieru ostai. Tajās lielākoties tika glabāti zāģmateriāli un siļķu mucas. Nedaudz zemāk pa upes lejteci atradās ziemas osta nelieliem kuģiem, kā arī piestātne graudu pieņemšanai un glabāšanai.

Gan pilsētas robežās, gan ārpus tās kursēja arī pasažieru kuģīši. Tie piestāja tagadējā Akmens tilta apkaimē un meta lokus pa Daugavu un Lielupi.